Vēsturiskās situācijas raksturojums. 20.gs.80.-to gadu otrā puse
1985.gadā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības ģenerālsekretārs Mihails Gorbačovs sāka jaunu politiskās un saimnieciskās dzīves pārbūves kursu, kas ieguva apzīmējumu "perestroika" jeb „pārbūve”. Par šī kursa galveno iezīmi tika deklarēta valsts un sabiedrības demokratizācija.
Latvijā jaunā politiskā kursa dotās iespējas atspoguļojās 1986.-1987.gadā rīkotajās protesta akcijās pret Daugavpils HES celtniecību un metro būvniecību Rīgā. 1987.gada vasarā un rudenī sākās publiskas politiskās akcijas, saistītas ar latviešu tautas vēsturei nozīmīgiem datumiem: 14.jūniju, 23.augustu, 18.novembri.
1988.gada 1.- 2.jūnijā Radošo savienību plēnumā tika pieņemta rezolūcija, kas kļuva par Latvijas Tautas frontes dibināšanas ierosinātāju. Līdzīgi lēmumi bija pieņemti Igaunijā 1.- 2.aprīlī un Lietuvā 4.aprīlī.
Latvija PSRS kartē
|
|
|
Protesta akcija pret metro celtniecību Rīgā 1987.gada 22.aprīlī. |
„Helsinki-86” dalībnieki pie Brīvības pieminekļa 1987.gada 14.jūnijā. Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupa "Helsinki - 86" Rīgā organizēja publisku ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. |
|
|
|
Ar padomju režīmu neapmierināto iedzīvotāju protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa 1987.gada 23.augustā. Mītiņa dalībniekus izklīdina padomju milicijas darbinieki. |
Publicists un sabiedriski politiskais darbinieks, profesors Mavriks Vulfsons, Latvijas Radošo Savienību plēnumā 1988.gada 1.- 2.jūnijā. Plēnumā M.Vulfsons pirmo reizi atklāti pateica, ka 1940.gadā Latvija tika okupēta. |
|
|
|
|
|
Igaunijas Tautas frontes Rahvarinne logo. Igaunijas Tautas fronte – Rahvarinne dibināta 1988.gada 30.septembrī. |
Latvijas Tautas frontes logo. Latvijas Tautas fronte dibināta 8.oktobrī. |
Lietuvas pārbūves kustības Sajūdis logo. Lietuvas pārbūves kustība Sajūdis dibināta 1988.gada 22.oktobrī. |
