LTF Cēsu rajona nodaļas Septītā konference. 1992.gada 11.septembris

LTF Cēsu rajona nodaļā 42 grupas un 1019 LTF biedri.

Kopš LTF Cēsu nodaļas dibināšanas bija pagājuši 4 gadi. LTF bija iekarojusi varas pozīcijas, arī Cēsu nodaļas tautfrontieši aktīvi darbojās gan pagastu, gan pilsētas, arī rajona pašvaldību līmenī.

Konferencē bija sapulcējušies tie, kuri „sen vairs nav sveši viens otram. Viņus, neatkarīgi no vecuma, profesijas un sabiedriskā stāvokļa saista līdzdalība Latvijas Tautas frontē”.

LTF Cēsu raj. nodaļas 7.konferences dalībnieku grupa Cēsu rajona Kultūras namā, 1992.gada 11.septembrī.

Konferencē izskatīto jautājumu loks bija plašs: LTF neskaidrā vieta Latvijas politiskajā spektrā, straujā biedru skaita lejupslīde, nodaļas finansu stāvoklis, arī situācija lauku rajonos.

Konferencē pieņēma divas rezolūcijas: „Par LTF kā sabiedriski politisku organizāciju”, kurā pauda pārliecību, ka LTF jāsaglabā kā sabiedriski politiska organizācija; un „LTF Cēsu rajona nodaļas rezolūcija par Saeimas vēlēšanām”, kurā aicināja rīkot Saeimas vēlēšanas ne vēlāk kā 1993.gada rudenī.

Jaunās Domes un priekšsēdētāja vēlēšanas tika atliktas uz laiku pēc LTF 5.kongresa. Konferencē ievēlēja LTF 5.kongresa delegātus.

 

 
   

24. - 25.oktobris

Rīgā notika LTF 5.kongress, kurā piedalījās 422 delegāti. Balsojot par LTF priekšsēdētāju U.Augstkalns saņēma 200 balsis, A.Ručs – 168.

Lai arī LTF Statūti paredzēja ievēlēšanu ar klātesošo balsu vairākumu, par LTF priekšsēdētāju apstiprināja U.Augstkalnu. Tas kļuva par iemeslu LTF šķelšanās procesam.

D.Šēnbergs: „Kulminācija tika sasniegta, kad sākotnēji tik rāmais, pat miegainais kongress pēkšņi „uzsprāga” pēc LTF priekšsēža vēlēšanu pirmās kārtas. [..] manuprāt, fronte nekad vēl nebija tik tuvu sabrukumam kā tobrīd.”

29.oktobris

„Druvā” tika publicēts LTF 5.kongresa „Aicinājums Latvijas ļaudīm, Latvijas Republikas AP, valdībai un uzņēmējiem”, kurā aicināja pievērst uzmanību latviešu kultūras un izglītības saglabāšanai un pilnveidošanai.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

LTF 5.kongresa „Aicinājums Latvijas ļaudīm, Latvijas Republikas AP, valdībai un uzņēmējiem”, kurā aicināja pievērst uzmanību latviešu kultūras un izglītības saglabāšanai un pilnveidošanai

Druva, 1992.gada 29.oktobris.

Novembris

Notika LTF Cēsu rajona grupu pārstāvju LTF Cēsu nodaļas Domes pārstāvju sanāksme, kurā par nodaļas priekšsēdētāju ievēlēja D.Šēnbergu. Par pārstāvjiem LTF Domē deleģēja J.Blauu un D.Šēnbergu.

Samazinoties biedru skaitam un darba apjomam, tika nolemts neveidot Domi, bet darbu uzticēt Valdei.

Nekustamo īpašumu privatizācijas rezultātā LTF Cēsu nodaļa zaudē esošo mītnes vietu Rīgas ielā 29. Turpmāk Valdes sēdes notika Cēsu pilsētas valdes nama pirmā stāva apspriežu zālē.

 

LTF Cēsu rajona nodaļas pēdējā mītnes vieta Rīgas ielā 29.
   

Druva,1993.gada 16.decembris.

V. Rudzītis „Druvā” publicēja savus secinājumus par LTF darbību: „Bet jau pašā TF idejā acīmredzot bija apslēpti tās sairuma iedīgļi. Nebija reāli ilgāku laiku vienot cilvēkus ar tik atšķirīgām interesēm. Tas īpaši kļuva redzams, tuvojoties 5. Saeimas vēlēšanām. Tika dibinātas partijas un vēlēšanu apvienības, no Tautas frontes aizgāja lielākā daļa tās pamatlicēju.”
   

Lai arī LTF Cēsu rajona nodaļa turpināja darboties arī pēc 7.konferences 1992.gada 11.septembrī, tomēr jāuzskata, ka ar šo konferenci Cēsu rajona nodaļas praktiskā darbība bija beigusies, jo:

  • bija sasniegts galvenais LTF un Cēsu rajona nodaļas mērķis;
  • neatkarīga Latvijas Valsts; - pabeigta Padomju armijas daļas izvešana no Cēsīm;
  • pieņemts lēmums par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai;
  • no LTF Cēsu rajona nodaļas bija izstājusies lielākā daļa biedru, vairākums nodaļas grupu bija pārstājušas darboties;
  • daļa palikušo biedru apsvēra jautājumu par LTF pārveidošanu partijā

 

 

Tautas frontes desmitgade. Druva, 1998.gada 15.septembris.

Latvijas Republika pasaules kartē.