Konferencē ievēlēja jaunu Cēsu nodaļas Domes valdi un izvirzīja E.Inkēnu par PSRS tautas deputāta kandidātu.

Par LTF Cēsu rajona nodaļas priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Māri Lukaiži.

LTF Cēsu rajona nodaļas 2.konference 1989.gada 15.janvārī. Balsošana. No kreisās: Juris Šmits, Māris Lukaižis, Egons Bušs.

LTF Cēsu nodaļas 2.konference Cēsu rajona Kultūras namā 1989.gada 15.janvārī.

LTF Cēsu rajona nodaļas 2.konference 1989.gada 15.janvārī. Runā Andris Kavacis.

U.Strupuļa LTF Cēsu nodaļas 2.konferences delegāta mandāts.

D.Īvāna runa LTF Cēsu rajona nodaļas 2.konferencē. Padomju Druva, 1989.gada 4.februāris.

12.marts

Daugavmalā uz LTF rīkoto manifestāciju „Novērsīsim draudus demokrātijas procesam” pulcējās 250000 cilvēku, arī cēsnieki.

15.marts

Cēsīs notika pirmā LTF Vidzemes zonas rajonu pārstāvju apspriede.

25.marts

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā notika piemiņas brīdis Cēsu Meža kapos pie Zemes mātes pieminekļa.

Piemiņas brīdis Mežakapos Cēsīs padomju deportācijās cietušajiem cēsniekiem 1989.gada 25.martā.

26.marts

Notika PSRS tautas deputātu vēlēšanas, kurās no Cēsu vēlēšanu apgabala par deputātiem ievēlēja E.Inkēnu un A.Gorbunovu.

Marts – aprīlis

Cēsnieki aktīvi diskutēja par pilsētas ielu un laukumu nosaukumu maiņu.

13. - 14.maijs

Tallinā notika Baltijas Asamblejas un Baltijas Padomes dibināšana. Turpmāk Baltijas tautu kustības rīkoja regulāras tikšanās un ikviens nozīmīgs lēmums tika savstarpēji saskaņots. Baltijas Asamblejā Cēsis pārstāvēja E.Bušs, J.Kinna, M.Lukaižis.

Baltijas asamblejas pirmā tikšanās Tallinā 1989.gada 13.-14.maijā. Baltijas valstis vienojas par kopīgu turpmāko sadarbību un dibina Baltijas Padomi.

31.maijs

LTF Domes valde izteica aicinājumu visām LTF grupām un nodaļām apspriest jautājumu par LTF iesaistīšanos cīņā par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību.

6.jūnijs

Pie bijušā Līvu pagastnama atklāja atjaunoto Cēsu pulka skolnieku rotas pirmajai kaujai veltīto pieminekli.

Skolnieku rotas karavīri atjaunotā Cēsu pulka skolnieku rotas pirmajai kaujai veltītā pieminekļa atklāšanā 1989.gada 6.jūnijā. No kreisās: igaunis A.Tevgiass, latvieši A.Ozols, A.Grīnbergs, K.Dekmeijers, J.Valmiers.

Atjaunotā Cēsu pulka skolnieku rotas pirmajai kaujai veltītā pieminekļa atklāšana 1989.gada 6.jūnijā. Pieminekļa autori - tēlnieki M.Baltiņa un A.Jansons, arhitekts I.Timermanis.

14.jūnijs

Godinot komunistiskā genocīda upurus, Cēsu Vēstures un mākslas muzejā atklāja izstādi „Es ticēju, ka atkal mājās Reiz pārnākšu pa saules ceļu...” (autore Māra Baķe). Izstādē izmantoti represēto iedzīvotāju materiāli no personīgiem arhīviem, no kuriem daļa vēlāk nonāca Cēsu muzejā. Šāda veida izstāde Cēsīs bija skatāma pirmo reizi, tā ilga līdz 1992.gadam un kopumā to apmeklēja vairāk kā 14000 cēsnieku un pilsētas viesu.

Gājiens uz Gauju, pieminot 1941.gada 14.jūnijā izsūtītos cēsniekus, 1989.gada 14.jūnijā.

21. - 22.jūnijs

Cēsīs atzīmēja Cēsu kauju 70.gadadienu. Pasākuma ietvaros notika gājiens uz Līviem un mītiņš pie atjaunotā Cēsu pulka skolnieku rotas pirmajai kaujai veltītā pieminekļa, un piemiņas pasākums Cēsu Lejas kapos pie pieminekļa Brīvības cīņās kritušajiem.

22.jūnijs

Iznāca „Latvijas Tautas frontes Cēsu rajona nodaļas informatīvais biļetens”, izdevuma otrais numurs iznāca 8.augustā un turpmāk tas tika saukts par „Cēsu Atmodu”.

Cēsu pilsētas 4. bērnudārza darbinieku lūgums Cēsu pilsētas izpildkomitejai Gricenko ielu pārdēvēt par Zirņu ielu.

3.augusts

Cēsnieki piedalījās Vides Aizsardzības kluba organizētā akcijā „Gauja”, kurā aktualizēja Gaujas piesārņošanas problēmu.

Vides Aizsardzības kluba organizētās akcijas „Gauja” dalībnieku gājiens pa Rīgas ielu ar sarkanbaltsarkano karogu 1989.gada 3.augustā.

12.augusts

Cēsīs notika Baltijas Padomes sanāksme, kurā parakstīja vienošanos par akcijas „Baltijas ceļš” organizēšanu.

23.augusts

Baltijas ceļš - LTF, ITF un Sajūdis rīkota akcija, kuras mērķis bija pievērst pasaules uzmanību vēsturiskajiem notikumiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Akcijas laikā rokās sadevās apmēram 2 miljoni cilvēku un vismaz 15 minūtes veidoja nepārtrauktu 600 km garu cilvēku ķēdi maršrutā Tallina-Rīga-Viļņa.

Aicinājums uz protesta akciju „Baltijas ceļš”. Padomju Druva, 1989.gada 19.augusts.

Ivars Prauliņš: „23.augustā Baltijas tautu nepieredzēta vienotība – mūsu rajonā rokās sadevās ap 30 tūkstoši cilvēku, nosodot divu tirānu sazvērestību. Pie Igaunijas robežas tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku, simtiem un simtiem karogu, kvēlas runas, cieša apņemšanās izcīnīt neatkarību.”

Apmeklētāju atsauksmes par Cēsu Vēstures un mākslas muzeja izstādi „Es ticēju, ka atkal mājās Reiz pārnākšu pa saules ceļu...”