J.Līpacis: „Latvija pašreiz ir kā dzīvošanai nepiemērota māja, kuras vietā ir jāuzbūvē jauna, nepārtraucot dzīvošanu vecajā.”

I.Virsnītis: „Ceļš uz patiesu neatkarību būs garš un grūts. Vai tauta spēs izturēt, vai sapratīs? Vai spēsim attīrīties no veciem sārņiem? Lūk, Tautas frontes darba lauks.”

Ē.Ozoliņš: „Kamēr mūsu Latvija nebūs ieguvusi reālu un patiesu neatkarību, tikmēr Tautas frontei ir jāpastāv. Tikai tāpēc mēs Tautas fronti radījām, lai ar tās palīdzību atgūtu savai Tēvzemei viņas Brīvību.”

E.Bušs: „Laikmetu raksturo: ekonomiskās sistēmas krīze un politiskās sistēmas krahs austrumos, rietumos valda depresija, kas rada tieksmi pēc autokrātijas, bet tā Latvijas Republikai šobrīd ir ļoti bīstama. TF kā demokrātiskai kustībai ir jāpaliek arī turpmāk.”

A.Kavacis: „Runas par to, ka Tautas frontes misija izpildīta, ka tālākais ceļš būs vieglāks, ir iemidzinoši aplamas. Cīņā par brīvību sākusies jauna fāze – grūtāka un tādēļ atbildīgāka. Šobrīd ekonomisko problēmu varbūt ir pat vairāk nekā politisko.”

6. - 7.oktobris

Rīgā notika LTF 3.kongress. Par LTF priekšsēdētāju ievēlēja Romualdu Ražuku. No cēsniekiem LTF Domē ievēlēja M.Lukaiži, M.Niklasu, I.Prauliņu, Revīzijas komisijā ievēlēja Ē.Ozoliņu, bet LTF centrālajā valdē - M.Lukaiži.

17.oktobris

Cēsīs demontēja Ļeņina pieminekli.

Pieminekļa demontāžu organizēja un vadīja Ēriks Ozoliņš.

Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990.gada 17.oktobrī.

18.novembris

LTF Cēsu nodaļa bija sagatavojusi īpašu lappusi „Druvā” - „18.novembris – Latvijas Proklamēšanas diena”

Druva, 1990.gada 17.novembris

20.novembris

Par LTF Cēsu nodaļas izpildgrupas priekšsēdētāju apstiprināja Aivaru Sproģi.

27.novembris

Latvijas televīzijā uzstājās Baltijas kara apgabala pavēlnieks F.Kuzmins, kurš pieprasīja atcelt LR AP noteiktos ierobežojumus PSRS armijai.

3.decembris

LTF Cēsu nodaļas telpās pieņēma rajona sabiedriski politisko organizāciju, pašvaldību un tiesībsargājošo orgānu kopējo paziņojumu „Par attieksmi pret iekšpolitisko situāciju Latvijā”, kurā pauda uzticību LR Augstākajai Padomei un aicināja iedzīvotājus neļauties provokācijām un nepiedalīties okupācijas iestāžu organizētajos pasākumos.

5.decembris

Naktī Cēsu rajona Mores pagastā, arī citviet Latvijā, uzspridzināja pieminekļus latviešu leģionāriem.

Morē pieminekli atjaunoja 1991.gada 28.septembrī.

Leģendāri kļuva tēlnieka A.Jansona pieminekļa iesvētīšanā teiktie vārdi: „Lai spridzina. Latvijā pieminekļiem akmeņu netrūks!”.

Tēlnieks A.Jansons ar dēlu pie pieminekļa kritušajiem latviešu leģionāriem Morē 1990.gada novembrī.

1991.gada 13. - 27.janvāris

Barikāžu laiks

Barikāžu laika notikumus ievadīja 13.janvāra nakts notikumi Lietuvā. Tajā pašā dienā Rīgā, 11.novembra krastmalā LTF sarīkoja Vislatvijas protesta manifestāciju, kurā piedalījās 600 000 līdz 700 000 cilvēku. Izskanēja LTF priekšsēdētāja R.Ražuka aicinājums celt barikādes.

Barikāžu laiks Rīgā

J.Rukšāns: „Ar savu veco, sagrabējušo žigulīti braucu pa Merķeļa ielu Valdemāra ielas virzienā. Tikko biju pārbraucis Brīvības ielai, izdzirdu jocīgu troksni – pa-pa-pa... Nodomāju, ak, kungs, atkal mans vāģītis nobrucis. Izspiedu sajūgu un ar inerci ripoju uz priekšu un, nolaidis sānu logu, mēģināju saklausīt, kas tur tā grab. Apstājos taisni uz tolaik mazās Komunāru ielas stūra, kur viesnīcas Rīdzene priekšā ieraudzīju degam Volgu. No visām pusēm uz Iekšlietu ministrijas logiem lidoja trasējošās lodes. Neesmu bijis armijā, tādēļ pirmā doma bija – ko tie dullie dara, tā taču viņi aizdedzinās māju. Tūlīt pēc tam – ha, stulbie krievi, viņi pat raķetes neprot uztaisīt kā nākas, viens brāķis. Viens no Omoniešiem stāvēja pie toreizējās Lauksaimniecības ministrijas stūra. Viņš pagriezās pret mani un izšāva automāta kārtu gaisā, mādams ar roku, lai braucu prom. Ja viņš zinātu, kas tajā mašīnā ir pie stūres...”

D.Vasmanis: „Tur mēs bijām vienoti, kā nekad agrāk vai vēlāk. Mūs sildīja ugunskuri un mūsu siržu brālība. Mēs klausījāmies tranzistoruztvērējus, iespēju robežās skatījāmies CNN ziņas, kur nepārtraukti mijās divi temati: Persijas līča karš Kuveitā pret Irāku un notikumi Baltijā.”

J.Rukšāns: „Visvairāk jau uztrauca tieši tas, ka vienlaikus notika līča karš, kam tolaik bija pievērsta vislielākā ārzemju preses uzmanība. Baidījāmies, ka tā aizsegā Maskava mēģinās sarīkot asinspirti arī Rīgā.”

A.Sproģis: „Ja mēs, latvieši, arī ikdienā spētu būt tādi kā barikāžu dienās, tad varētu kalnus gāzt.”

Cēsnieki Barikādēs Rīgā 1991.gada janvārī. Druva, 1991.gada 19.janvāris.

17.janvāris

Cēsu rajona valsts iestādes un politiskās un sabiedriskās organizācijas publicēja kopīgu paziņojumu, kurā pauda kategorisku nosodījumu jebkāda militāra vai fiziska spēka izmantošanai tautas vēlēto valsts varas orgānu nomaiņai.

Cēsu rajona valsts iestāžu un politisko un sabiedrisko organizāciju kopīgs paziņojums, kurā pausts kategorisks nosodījums militāra vai fiziska spēka izmantošanai tautas vēlēto valsts varas orgānu nomaiņai. Druva, 1991.gada 17.janvāris.

26.janvāris

LTF Cēsu nodaļas Dome pieņēma rezolūciju „Par attieksmi pret LKP un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju”, kurā kategoriski nostājās pret LKP un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas darbību, un aicināja iedzīvotājus nepakļauties minēto organizāciju rīkojumiem un pavēlēm.

LTF Cēsu nodaļas domes rezolūcija „Par attieksmi pret LKP un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komiteju”, kurā kategoriski nostājās pret LKP un Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejas darbību, un aicināja iedzīvotājus nepakļauties minēto organizāciju rīkojumiem un pavēlēm. Druva, 1991.gada 29.janvāris.

3.marts

Latvijā notika aptauja "Vai jūs esat par demokrātisku un neatkarīgu Latviju?", kurā 92,9% aptaujāto Cēsu rajona iedzīvotāju teica „Jā!” Latvijas neatkarībai.

1991.gada 3.marta aptaujas „Vai Jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?" rezultāti. 92,9% aptaujāto Cēsu rajona iedzīvotāju teica „Jā!” Latvijas neatkarībai. Druva,1991.gada 5.marts.

Skrejlapa 1991.gada 3.marta aptaujai „Vai Jūs esat par demokrātisku un valstiski neatkarīgu Latvijas Republiku?”

PSRS Referenduma balsošanas biļetens 1991.gada 17.martā.

17.marts

PSRS notika referendums par PSRS saglabāšanu. Latvijas iedzīvotāji referendumu boikotēja - balsošanā piedalījās mazāk nekā 50% iedzīvotāju un referenduma rezultāti Latvijā oficiāli netika paziņoti.

3.aprīlis

Līgatnē notika Latvijas un Igaunijas TF un Lietuvas „Sajūdis” pārstāvju tikšanās. Pirmo reizi E.Savisārs, I.Godmanis un V.Landsberģis uz tikšanos ieradās kā neatkarīgu valstu un parlamentu vadītāji.

26.jūnijs

Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas «Sajūža» pārstāvji sanāksmē Rīgā nolēma 23.augustā rīkot kopīgu akciju „Liesmojošais Baltijas ceļš”.

27.jūlijs

LTF Cēsu nodaļa pieņēma lēmumu atteikties no plāna ātri atjaunot Uzvaras pieminekli.

1997.gadā Cēsu rajona padomes priekšsēdētājs M.Niklass atsāka darbu pie Uzvaras pieminekļa atjaunošanas. To atklāja 1998.gada 15.novembrī.

19.augusts

PSRS sākās valsts apvērums ar mērķi gāzt prezidentu M.Gorbačovu un izbeigt viņa uzsākto valsts demokratizācijas procesu. Varu pārņēma Valsts Ārkārtējā stāvokļa komiteja, kas izsludināja ārkārtējo stāvokli, ieviesa cenzūru, ieveda karaspēku Maskavā, arestēja M. Gorbačovu, un veica citus pasākumus, lai sagrābtu varu. Sākās Augusta pučs.

Situāciju nekavējoties izmantoja arī Latvijas neatkarības pretinieki – A.Rubiks paziņoja par atbalstu apvērsumam. LR Augstākā Padome vērsās pie ANO, pasaules valstu parlamentiem un valdībām, informējot par notiekošo. Tās pašas dienas vakarā OMON un desantnieki iebruka Latvijas Televīzijas centrā, pārtrauca TV raidījumus, ieņēma iekšlietu ministriju un LTF mītni. Apšaudē gāja bojā Jūrmalas jaunrades nama šoferis J.Salmiņš.

Virs Cēsu pilsētas Interfrontes atbalstītāji no helikoptera kaisīja skrejlapas ar uzsaukumu „Godājamie Latvijas iedzīvotāji!”, kurā pauda atbalstu apvērsuma īstenotājiem.

LTF Cēsu rajona nodaļas Valdes ārkārtas sēdē pieņēma aicinājumu nekavējoties proklamēt pilnīgu Latvijas Republikas patstāvību.

20.augusts

Rīgā aktivizējās OMON un Padomju armijas desanta darbība – pa ielām pārvietojās bruņutransportieri, gaisā riņķoja helikopteri.

J.Rukšāns: „Torīt, kad ieslēdzis no rīta Maskavas televīziju no ekrāna izdzirdēju Pētera Čaikovska mūziku no baleta „Gulbju ezers”, nākotne nemaz tik cerīga nešķita. Kaut kā uzreiz bija skaidrs, kas ir noticis. Tādēļ pučistu uzruna nebija pārsteigums.”

Cēsīs LTF Cēsu rajona nodaļa „Druvā” publicēja aicinājumu iedzīvotājiem saglabāt mieru un nepakļauties provokācijām, un atbalstīt akciju „Liesmojošais Baltijas ceļš”.

Igaunijas Republikas AP paziņoja par pārejas perioda beigām un Igaunijas pilnīgu valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Interfrontes uzsaukums „Godājamie Latvijas iedzīvotāji!”, kurā pausts atbalsts valsts apvērsuma īstenotājiem.

LTF Cēsu nodaļas valdes aicinājums „Brīvas gribas cilvēk, Tevi aicina liesmojošais Baltijas ceļš!”. Druva, 1991.gada 20.augusts.

LTF Cēsu nodaļas Valdes paziņojums iedzīvotājiem, kurā aicina saglabāt mieru un nepakļauties provokācijām. Druva, 1991.gada 20.augusts.

21.augusts

Cēsu rajona un pilsētas tautas deputātu padomes apvienotā ārkārtas sesija pieņēma lēmumu „Par varu un politisko stāvokli valstī un rajonā”, kurā atzina par nelikumīgiem lēmumus, kurus izdod valsts apvērsuma īstenotāji, aicināja AP pasludināt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, un aicināja apvērsuma izpildītāju struktūrvienības Cēsu rajonā nelietot militāru vai fizisku spēku politisko mērķu sasniegšanai.

Cēsnieki Vienības laukumā 1991.gada 21.augustā.

Cēsnieki Vienības laukumā 1991.gada 21.augustā. Runā I.Prauliņš.

LR Augstākā Padome pieņēma konstitucionālu aktu "Par Latvijas Republikas valstisko statusu", ar kuru atjauno Latvijas Republikas neatkarību. Vakarā PSRS militārās vienības atkāpās no ieņemtajiem objektiem – pučs Maskavā bija izgāzies, virsroku ņēma demokrātiskie spēki Krievijas Federācijas Augstākās padomes priekšsēdētāja Borisa Jeļcina vadībā. Cēsnieki pulcējās Vienības laukumā, lai būtu kopā.

LR Konstitucionālais likums „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, ar kuru atjauno Latvijas Republikas neatkarību. Likums pieņemts 1991.gada 21.augustā.

22.augusts

Islande kā pirmā valsts pasaulē atzina Latvijas Republikas neatkarību.

23.augusts

Krievijas prezidents B.Jeļcins parakstīja dekrētu par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valstiskās neatkarības atzīšanu. LR Augstākā Padome pieņēma lēmumu apturēt valsts apvērsumam atbalstu izteikušo sabiedrisko un sabiedriski politisko organizāciju darbību, to skaitā LKP, LĻKJS.

Latvija, Igaunija un Lietuva apvienojās protesta akcijā «Liesmojošais Baltijas ceļš». Ceļu malās no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu tika iekurti ugunskuri. Šī akcija, vērsta pret Molotova-Ribentropa paktu, pārauga masu protesta akcijā pret valsts apvērsumu.

Akcija „Liesmojošais Baltijas ceļš” 1991.gada 23.augustā.

„Liesmojošais Baltijas ceļš” 1991.gada 23.augustā. 37.kontrolpunkts pie Melturiem.