Konferencē īpaši pievērsa uzmanība ekoloģijai, paredzot uzņēmumos ieviest ekoloģisko pasi, izstrādāt pasākumu kompleksu ekoloģiski tīras pārtikas ražošanai, un radīt atsevišķu veikalu ekoloģiski tīras bērnu pārtikas produktu pārdošanai.

Konferencē ievēlēja jaunu Domes valdi, par LTF Cēsu nodaļas priekšsēdētāju ievēlēja Gunti Liepiņu.

Konferencē iezīmējās arī līdz šim nepieredzētas problēmas: no 10 kandidātiem uz nodaļas priekšsēdētāja vietu atteicās 7 kandidāti, vairāki deputāti atteicās kandidēt arī uz Cēsu nodaļas Domes valdi; aktualizējās biedru naudas nemaksāšanas problēma; tika secināts, ka daudzas LTF atbalsta grupas pastāv tikai „uz papīra”, bet reāli dzīvē nedarbojas.

18.marts

Notika LPSR AP vēlēšanas, Cēsu rajonā par AP deputātiem ievēlēja J.Endeli, E.Kidi, J.Kinnu un D.Skulti.

25.marts

Piemiņas brīdis deportācijās cietušajiem cēsniekiem Cēsu Meža kapos. Uzrakstīta un nosūtīta telegramma M.Gorbačovam.

3.aprīlis

LTF Cēsu nodaļas valde pieņēma protesta rezolūciju pret padomju armijas darbību Kaukāzā un pret Latvijas jauniešu piespiedu iesaukšanu PSRS bruņotajos spēkos.

7.aprīlis

Laikrakstā „Druva” publicēts LTF aicinājums: „Starptautiskās tiesības atļauj atteikties no dienesta okupācijas karaspēkā. Pagaidām nevaram izdarīt vairāk kā atdot savus karaklausības dokumentus to izsniedzējiem. Izdarīsim to Tbilisi notikumu gadadienā 9.aprīlī no plkst. 17 laukumā pie muzeja. [..] Ja mēs vēl nevaram darīt tā, kā mēs gribam, tad darīsim tā, kā varam”.

9.aprīlis

Notika Latvijas Sieviešu līgas organizēts mītiņš pret latviešu iesaukšanu padomju armijā. Mītiņa laikā gandrīz simts cilvēku nodeva savas karaklausības apliecības, to vidū arī dažādu dienesta pakāpju rezervisti.

Latvijas Sieviešu līgas organizēts mītiņš pret iesaukumu Padomju armijā, Cēsīs pie Izstāžu nama 1990.gada 9.aprīlī.

Karaklausības apliecību nodošana Latvijas Sieviešu līgas organizētā mītiņā pret iesaukumu Padomju armijā, Cēsīs pie Izstāžu nama 1990.gada 9.aprīlī.

Baltijas karavīru liktenis padomju armijā bija neapskaužams – armijā valdošajai „dedovščinai” vēl pievienojās vardarbība tikai tāpēc, ka puiši bija no dumpīgās Baltijas. Gada laikā 14 zēni no Latvijas PSR bija gājuši bojā, 42 smagi sakropļoti, 17 kļuvuši psihiski slimi, 7 mēģinājuši nonāvēties...

10.novembrī AP papildināja LPSRS Konstitūcijas 61.pantu ar otro daļu: „Latvijas PSR pilsoņiem, kuriem viņu pacifiskā un reliģiskā pārliecība neļauj dienēt karaspēkā, ir jāpilda alternatīvais (darba) dienests Latvijas PSR likumdošanā noteiktajā kārtībā”. Latvija bija pirmā no padomju republikām, kas uzdrošinājās pieņemt tādu konstitūcijas labojumu.

Vēstule Latvijas Sieviešu līgas Cēsu grupa svadītājai D.Mačukai no pieciem Padomju Armijā dienējošiem puišiem, tai skaitā arī cēsnieka A.Graumaņa, ar lūgumu palīdzēt sakarā ar neciešamajiem dienesta apstākļiem, 1990.gada 7.aprīlī.

Norīkojums Alternatīvajā dienestā cēsniekam Mārtiņam Apinītim.

Latvijas Sieviešu līgas Cēsu grupas un LTF Cēsu nodaļas Domes Valdes Aicinājums LPSR AP deputātiem pieņemt likumu par alternatīvo dienestu 1990.gada 14.februārī.

21.aprīlis

Notika Latvijas tautas deputātu sapulce Rīgā, Daugavas stadionā. Sapulcē pieņēma aicinājumu jaunievēlētajai LPSR AP izskatīt un izlemt jautājumu par Latvijas valstisko neatkarību. Cēsu rajonu sapulcē pārstāvēja 310 dažāda līmeņa padomju deputāti.

4.maijs

LPSR Augstākā Padome ar 138 balsīm „par”, 0 „pret” un vienam deputātam atturoties, pieņēma deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu". Cēsnieki pulcējās Vienības laukumā, kur skaļām ovācijām sveica balsošanas rezultātus.

1990.gada 4.maija LPSR AP Deklarācija "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu".

9.jūnijs

LTF Cēsu rajona nodaļa aicināja Cēsu rajona iedzīvotājus pieteikties zemessardzē.

14.jūnijs

„Latviešu tautas sāpju diena, kad nežēlīgais staļinisma režīms pļāva pirmo lielo pļauju, izraujot no tautas vidus tūkstošiem nevainīgu cilvēku”. Cēsīs šai dienā notika aizlūgšanas dievkalpojumi luterāņu, katoļu un pareizticīgo konfesiju baznīcās, arī par tradīciju kļuvušais gājiens uz Gauju ar vainagu un svecīšu palaišanu Gaujā.

1.jūlijs

Sākās XX Latviešu Dziesmu un deju svētki Rīgā. Pirmo reizi pēckara gados apvienotais kopkoris Dziesmu svētkos dziedāja latviešu tautas lūgsnu „Dievs, svētī Latviju!”.

Cēsu rajona XX Latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieki gājienā pa Rīgas ielām.

Cēsu rajona Tautas koris „Beverīna” LVU Lielajā aulā XX latviešu Dziesmu un deju svētkos.

Jauktais koris „Wenden” XX latviešu Dziesmu un deju svētku dalībnieku gājienā pa Rīgas ielām.