LTF Cēsu rajona nodaļas Trešā konference. 1989.gada 16.septembris

Konferencē tika analizēta esošā situācija valstī un rajonā. Sprieda par turpmāko darbību, gatavošanos LTF 2.kongresam un vietējo padomju vēlēšanām. Izrunāja „Cēsu Atmodas” izdošanas organizatoriskos jautājumus.

Tā kā esošās Domes pilnvaras bija spēkā līdz janvārim, konferencē jauns Domes sastāvs netika vēlēts.

 

E.Johansons: „Kāda jēga gāzt ar pieri stipru sienu, ja sienu šis trieciens nesagraus, bet galva būs pagalam. Prātīgāk, manuprāt, šo sienu enerģiski drupināt līdz viņa sabrūk pati, bet ar saglabāto personīgo galvu zināt, ko radīt šīs sabrukušās sienas vietā.”

 

A.Sproģis: „Cienījamo tautfrontieti, ņem vērā, ka visus mūs vieno viens vienīgs kopsaucējs – neatkarības ideja... Tāpēc nekad to neaizmirsti un atceries ik uz soli: Mums nepieciešams iegūt brīvību ne mazāk kā saglabāt dzīvību!”

M.Lukaižis: „Tikai gads, bet cik tālu jau esam nogājuši. Nu ir par vēlu šaubīties. Priekšā mūs gaida brīvība, tāpēc būsim uzticīgi tai un mierīgi! Tautas spēks ir mūsos pašos. Tērēsim to ar apdomu!”

7. - 8.oktobris

Rīgā notika LTF 2.kongress, kurā Cēsu nodaļu pārstāvēja 32 delegāti. Par LTF priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja D.Īvānu. No cēsniekiem LTF Valdē ievēlēja J.Kinnu, Domē – M.Lukaiži, Revīzijas komisijā – E.Bušu. Kongresā pieņemtajā programmā tika noteikts kurss uz pilnīgu Latvijas neatkarību.

D.Īvāns LTF 2.kongresā Rīgā 1989.gada 7.-8.oktobrī

 

11.novembris

Piemiņas brīdis Lāčplēša dienā Cēsīs Lejas kapos pie pieminekļa brīvības cīnītājiem 1989.gada 11.novembrī.

Cēsīs, 1989.gada 11.novembrī

 

18.novembris

Vislatvijas manifestācija "Par neatkarīgu Latviju" Rīgā, Daugavmalā. Manifestācijā piedalījās vairāk nekā pus miljons cilvēku. Tajā sagatavoja un nosūtīja vēstuli PSRS ģenerālsekretāram M.Gorbačovam un ASV prezidentam Dž.Bušam, aicinot darīt visu iespējamo, lai atrisinātu Latvijas neatkarības jautājumu. Sagatavoja Memorandu PSRS tautas deputātiem, kurā aicināja „palīdzēt atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz Baltijas republikām, norobežoties no staļinisma noziegumiem pret Baltijas tautām, atzīt, ka Lietuva, Latvija un Igaunija ir tikušas iekļautas PSRS sastāvā ar varu un viltu, neņemot vērā to tautu gribu un rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas.”

Latvijas Republikas proklamēšanas dienu Cēsīs atzīmēja ar dievkalpojumu Sv.Jāņa baznīcā un lāpu gājienu no Rožu laukuma uz Lejas kapiem.

 

10.decembris

Notika vietējo tautas deputātu padomju vēlēšanas, kurās LTF ieguva pārliecinošu uzvaru. Pilsētas vēlēšanu komisijas sekretāre R.Fišere ziņoja: „Deputātu korpusu pārstāv 5 sievietes, 5 PSKP biedri, viens VĻKJS biedrs, 24 LTF biedri, nav neviena interfrontes un Lauksaimnieku savienības pārstāvja.”

 

1990.gada 20.janvāris

Cēsu rajona padomē ievēlēja tautfrontiešus: par rajona padomes priekšsēdētāju – U.Lūkinu, par viņa vietnieku – M.Niklasu, par rajona padomes sekretāru - J.Līpaci.