A. Sproģis raksturoja noskaņojumu: „Tautas vienojošais faktors – neatkarība – ir zudis, jo tā ir sasniegta, [..] toties ekonomiskā atkarība šinī brīdī arvien palielinās. [..] Cīnoties par savu eksistenci, rodas nogurums, apnikums un neticība gan rītdienai, gan arī šiem demokrātiskajiem formējumiem”.

Konferencē pieņēma divas rezolūcijas: „Par attieksmi pret LR AP un pilsonību”, kurā atzina LR Augstākās Padomes likumību un aicināja LR AP atjaunot pilsoņu statusu tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri bija pilsoņi līdz 1940.gada 17.jūnijam; un „Par PSRS Bruņoto spēku izvešanu no LR”, kurā pauda uzskatu, ka PSRS Bruņoto spēku klātbūtne ir šķērslis Latvijas neatkarības atjaunošanai, un LR jāpieprasa Padomju armijas izvešana jau līdz 1991.gada 1.decembrim.

Konferencē ievēlēja Domi un delegātus LTF 4. kongresam.

Par LTF Cēsu nodaļas priekšsēdētāju ievēlēja Daini Šēnbergu.

A. Čilipāns: „Līdz šim LTF bija jēga. Turpmāk? Sarežģīts jautājums. Šķiet, arī tautas frontē sāk dominēt vecais princips – kur divi latvieši, tur trīs partijas.”

R.Brengmane: „Domāju, ka LTF jāpastāv, jo, kā pierādījusi notikumu attīstība, tai ir liela nozīme tautas aktivizēšanā.”

S.Bondare: „Tautas frontei Cēsu rajonā nav autoritātes. Darbība apsīkusi, klusums. Tas tāpēc, ka nedarbojas grupas. Iespējams, ka šai sabiedriskajai organizācijai būs nākotne, ja nomainīs nodaļas vadību, izvirzīs tādu, kas spēs aktivizēt grupu darbību.”

15. - 17.novembris

Rīgā notika LTF 4.kongress, kurā piedalījās 580 delegāti, no tiem - 11 cēsnieki. Par LTF priekšsēdētāju ar 373 balsīm ievēlēja R.Ražuku, par vietnieku – U.Augstkalnu.

LTF 4.kongresā 1991.gada 15. - 17.novembrī piedalījās 11 cēsnieki.

J.Eglītis: „Skumji bija dzirdēt premjera prognozi tuvākajai nākotnei – „būs vēl grūtāk... bet vai tauta to sapratīs?” Laukos sapratīs un piketus pie Ministru Padomes nerīkos. Strādās. Slauks govis, ražos pārtiku un gaidīs, kad būs degviela, lai to visu aizvestu uz pilsētu.”

D.Vasmanis: „Pirmkārt, man patika kongresa organizācija, darbs grupās. Tur tiešām bija reāls darbs. Vienīgi brīžiem pietrūka laika normālai domu apmaiņai. Otrkārt, patika tas, ka domē masveidā iekļuva radikāļi. Tas ir vajadzīgs, jo priekšsēdētājs ir vairāki centrists, vietnieks arī. Bet vajadzīgs kāds, kas uzdod asumu. Nepatika vienīgais oponēšanas paņēmiens nosaukt pretinieku par čekistu.”

Ē.Ozoliņš: „Neatkarība it kā būtu iegūta, bet tagad tā ir jāapgūst. Īpaši tas attiecas uz pašvaldībām, jo ne jau visu var paveikt valdība. Nevaram gaidīt, ka mums atkal sacīs priekšā no augšas.”

16.novembris

„Druvā” publicēta intervija ar D.Kalniņu un V.Atālu. Kopš LTF Cēsu nodaļas dibināšanas ir pagājuši tikai trīs gadi, bet LTF Cēsu rajona nodaļas dibināšanas iniciatori LTF darbībā ir vīlušies un sevi vairs šajā organizācijā neredz.

Decembris

Latvijā, arī Cēsu rajonā bija saasinājies tirdzniecības jautājums, tādēļ LTF rajona nodaļas Dome aicināja rajona iedzīvotājus ar izpratni uzņemt brīvo cenu ieviešanu.

LTF Cēsu rajona nodaļas Domes aicinājums rajona iedzīvotājiem ar izpratni uzņemt brīvo cenu ieviešanu. Druva, 1991.gada 21.decembris.

„Izskanēja pārliecība, ka kaimiņu rajonos tomēr var nopirkt vairāk un lētāk. Novērots, ka veikalos pārsvarā iepērkas vieni un tie paši cilvēki, kam pa dienu laiks stāvēt rindās, kā arī kantoru darbinieki, kuru darba laiks netiek kontrolēts. Tie, kuri strādā pilnu vai pat pagarinātu darba dienu, vakaros vairs neko nevar sameklēt.”

E.Lukošus: „Veikalu plaukti kļūst arvien tukšāki. Daļā sabiedrības rodas nepareizs uzskats, ka pie visa vainīga Tautas fronte. Nevainosim fronti, palīdzēsim saviem deputātiem risināt gadu gadiem krātās problēmas, panākt patiesu pašvaldību! Tas ir grūts un smags darbs. Lēnām un neatlaidīgi lauzīsim veco sistēmu!”

1992.gada janvāris

Apritēja gads kopš Barikāžu laika Rīgā.

28.marts

LTF Cēsu rajona Domes sēdē izskatīja alternatīvas par turpmāko LTF darbību: pārveidot LTF par partiju vai arī uz TF pārstāvēto politisko grupējumu un partiju bāzes veidot koalīciju.

Uz Valdes sēdi 8.aprīlī tika aicināti visi tautfrontieši, kuriem ir redzējums par LTF nākotni. Sēdē cēsnieki nolēma šobrīd LTF nelikvidēt, galvenokārt tāpēc, lai tā līdz Saeimas vēlēšanām paliktu par tautu vienojošu spēku.

D.Šēnbergs: „Situācija LTF pašreiz atgādina stīgu, kura, ilgi vilkta, beidzot draud pārtrūkt”.

4.maijs

Atzīmējot Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, Cēsu Kultūras namā notika tikšanās ar AP deputātiem J.Endeli, E.Kidi, Cēsu rajona un pilsētas padomju deputātiem un LTF Cēsu nodaļas vadītājiem.

Augusts

No Cēsu kazarmām Valmieras ielā 8 aizbrauca pēdējais Krievijas armijas virsnieks. Kazarmu ēkās sāka darboties Vidzemes zemessargi.

Cēsis pamet pēdējais Krievijas armijas karavīrs. Druva, 1992.gada 15.augusts.

Druva, 1992.gada 15.augusts.

V.Rudzīša pārdomas par LTF: „Mantiskā noslāņošanās turpina saēst tautas jau tā slimo morāli. Situācija šajā ziņā man atgādina pirmo pasaules karu. Toreiz liela daļa cilvēku lēja asinis frontē, bet daudzi „aizmugures žurkas” iedzīvojās ar kara pasūtījumiem, īsā laikā iegūstot pasakainas bagātības. Arī šoreiz liela daļa tautas bija gatava pārciest visas grūtības Latvijas Republikas labā, bet nu ir vīlusies, jo tikmēr veikli darboņi pakāpeniski izlaupīja iepriekšējo paaudžu sakrātās vērtības un nu jau nereti atņem darba cilvēkam grūti nopelnītos iztikas minimuma simtus. Bagātie kļūst arvien bagātāki, trūcīgie grimst arvien lielākā nabadzībā.”