Konferenci atklāja E.Bušs: „Cienījamie novadnieki! Šodien esam pulcējušies Latvijas TF Cēsu rajona organizācijas I konferencē. Liekas, nekļūdīšos, ja teikšu, ka vecais Tautas nams vienlaikus tik raibu ļaužu masu pēc savas pārliecības profesijas un vecuma nav piedzīvojis. Taču visus šos ļaudis vieno viena doma, viena sāpe, viens nemiers, viens cerību auseklītis – Latvijas rītdiena – kā mēs ikviens savā raibumā tajā dzīvosim. Ar to atļaujiet, cienījamie novadnieki, atklāt Latvijas TF Cēsu rajona I konferenci”.

1988.gada 11.septembrī Cēsīs nodibināja pirmo TF nodaļu Latvijā – Latvijas Tautas frontes Cēsu rajona nodaļu.

Konferencē ievēlēja pagaidu domi un valdi. Par TF Cēsu rajona nodaļas vadītāju ievēlēja Māri Lukaiži.

E.Bušs: „Man dažkārt jautā, kur ņemu spēku strādāt ar dubultu un pat trīskāršu slodzi. Jūtu, ka šobrīd mans darbs manai tautai ir vajadzīgs vairāk nekā jebkad agrāk. Jāpasteidzas. Tautas labā nevar pārpūlēties – var tikai sadegt, bet tā jau ir laime”.

M.Lukaižis: „Šeit ir mūsu senču zeme, un mums citas nevajag. Ja šodien tā sauc pēc palīdzības, tad tikai mēs, tās garabērni, varam to sniegt. Sadosimies cieši rokās un cīnīsimies par savu mazo Latviju! Lai katrs, kas atzīst to par savu, droši stājas mūsu rindās – mūsu spēks ir mūsu vienotībā. Dievs, sargi Latviju!”.

Ē.Ozoliņš: „Uz priekšu jāiet soli pa solim, neatlaidīgi un noteikti, un tas, kas panākts un iegūts, jāpadara par neatņemamu un atpakaļ nekad neatgriežamu”.

Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas Protokols Nr.1, 1988.gada 26.augusts.

Latvijas Tautas frontes Cēsu rajona nodaļas dibināšanas konference 1988.gada 11.septembrī. Runā Ē.Ozoliņš.

I.Prauliņa LTF Cēsu nodaļas biedra karte

J.Rukšāna LTF biedra karte

7.oktobris

Rīgā Mežaparkā notiek tautas manifestācija „Par tiesisku valsti Latvijā”

Tautas manifestācija „Par tiesisku valsti Latvijā”, Rīgā 1988.gada 7.oktobrī

LTF laikraksta „Atmoda” pirmā numura pirmā lapa ar Atmodas aktīvistu autogrāfiem. Atmoda, 1988.gada 7.oktobris.

8. - 9.oktobris

LTF dibināšanas kongress Rīgā. Tajā darbojās arī Cēsu nodaļas delegāti: M.Birze, E.Bušs, M.Kalniņa, A.Kavacis, M.Lukaižis, I.Cīrulis, D.Dālmane, J.Gailītis, M.Grāpe, E.Johansons, A.Lapsiņš, A.Lielkājs, I.Plētiens, U.Saulītis, A.Zadiņš. Par LTF priekšsēdētaju ievēlēja Daini Īvānu. No cēsniekiem par LTF Domes locekli ievēlēja M.Lukaiži, par LTF Revīzijas komisijas priekšsēdētāju - E.Bušu.

Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongress 1988.gada 8.-9.oktobrī

Ēvalds Valters atklājot LTF dibināšanas kongresu 1988.gada 8.-9.oktobrī

Ē.Valters: „Mana mīļā, drosmīgā arāju tauta! Drosmīgā, sīkstā, izturīgā – ja tu tāda nebūtu, tad nekad daina nevēstītu mums šādus vārdus „Man pieder tēvu zeme ar visām atmatām, Man pašam kungam būt, man pašam arājam””.

22.oktobris

Cēsu Jaunās pils tornī LTF Cēsu rajona nodaļas valdes locekļi pacēla sarkanbaltsarkano karogu. 27.septembrī LPSR Augstākā Padome bija pieņēmusi dekrētu par latviešu tautas kultūrvēsturiskajiem simboliem, atļaujot publiski lietot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. 15.oktobrī LTF Cēsu nodaļas valde pieņēma lēmumu par karoga pacelšanu virs pilsētas.

Sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Cēsu Jaunās pils tornī 1988.gada 22.oktobrī.

Sarkanbaltsarkano karogu 1988.gada 22.oktobrī paceļ Cēsu nodaļas tautfrontieši N.Broks, I.Timermanis, V.Šatrovskis – Atāls, D.Skulte un Cēsu muzeju apvienības direktors I.Zukulis. Karoga pacelšanu vēro A.Štauberga, R.Ābeltiņš, J.Beikmanis.

Sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana Cēsu Jaunās pils tornī 1988.gada 22.oktobrī. Runā Cēsu muzeju apvienības direktors I.Zukulis

Cēsnieki sarkanbaltsarkanā karoga pacelšanā Cēsu Jaunās pils tornī 1988.gada 22.oktobrī

27.oktobris

Cēsu rajona Izpildkomiteja pieņēma lēmumu par LTF Cēsu rajona organizācijas reģistrēšanu.

Cēsu rajona izpildkomitejas lēmums Nr.146 „Par Latvijas Tautas frontes Cēsu rajona organizācijas reģistrēšanu”

11.novembris

Cēsīs pirmo reizi pēckara gados atzīmēja Lāčplēša dienu: atklāja atjaunoto pieminekli Nezināmajam kareivim Vidzemes šosejas malā pie Ieriķiem, un noturēja svētbrīdi Lejas kapos.

18.novembris

Latvijas Republikas proklamēšanas dienu Cēsīs atzīmēja ar dievkalpojumu Sv.Jāņa baznīcā, lāpu gājienu uz Lejas kapiem, un svinīgu brīdi Pils laukumā.

Lāpu gājiens Cēsīs 1988.gada 18.novembrī

G.Zariņš: „Sirmās Cēsis! Vai tavi nami, ielas un parki atceras tādu ļaužu kopības un pašapziņas brīdi, kāds tas bija 1988.gada 18.novembrī? Kas cilvēku simtus jau krietnu laiku pirms svinīgā dievkalpojuma sākuma pulcināja pie Jāņa baznīcas un neļāva izklīst, kaut Baltijas drēgnais novembris bija kā sazvērējies? Kas cilvēku tūkstošus vienoja kopējā lāpu gājienā pa pilsētas ielām, vēlu vakarā Lejas kapos un svinīgajā brīdī Pils laukumā? Tā bija tautas pašapziņa, kas modusies šīs vasaras dziesmotajā revolūcijā un tagad uzbangoja ar devītā viļņa spēku. Tā pierādīja, ka no tautas atmiņas pat piecdesmit gados nevar izdzēst 18.novembri – dienu, kad tika proklamēta Latvijas valsts...”

Vaļņu iela 19a Cēsīs

10.decembris

Rīgā notika Latvijas tautu forums, kurā Cēsu rajonu pārstāvēja 20 delegāti. Cēsu rajona delegācija īpaši iestājās, lai republikā būtu tikai viena – pamatnācijas - valoda, lai tiktu noteikts Latvijas PSR pilsoņa statuss un lai tiktu noteikta garantēta pārstāvniecības norma pamatiedzīvotājiem latviešiem dažāda līmeņa padomēs visā republikas teritorijā.

1989.gada 7. janvārī kā pretspēks LTF tiek dibināta Latvijas PSR Internacionālā Darbaļaužu fronte, jeb Interfronte. Organizācijā galvenokārt pārstāvēti nelatvieši - lielo rūpniecības uzņēmumu administrācija, atvaļinātie virsnieki un Latvijas kompartijas ortodoksālais spārns. Interfronte atbalstīja PSRS saglabāšanu, noraidīja jebkādus politiskos vai ekonomiskos pārveidojumus, un visiem spēkiem cīnījās pret neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanu. 1991. gada 24. augustā Interfrontes darbība tika apturēta, bet 10. septembrī organizācija tika slēgta ar AP lēmumu sakarā ar apsūdzību apvērsuma mēģinājumā 1991. g. 19.-21. augustā. Arī Cēsīs 80.-to gadu beigās darbojās Interfrontes atbalstītāji, bet LTF Cēsu nodaļas darbu būtiski nespēja ietekmēt.