1988.gada 10.-11.jūnijs

3.republikāniskais folkmūzikas festivāls Cēsīs. Festivāla kulminācija - padomju gados noklusētā mākslinieka Eduarda Rozenštrauha koncerts, ko klātienē noklausījās vairāk kā 1250 skatītāji.

3.Folkmūzikas festivāla programma

3.Folkmūzikas festivāla programmas vāks

E.Rozenštrauha koncerts Cēsīs. A.Veides glezna

14.jūnijs

Vides Aizsardzības kluba aktīvistu rīkots gājiens no Rožu laukuma uz Raiskuma tiltu, pieminot 1941.gadā izvestos cēsniekus. Gaujā tika laisti ziedi kā sveiciens tālumā nomocītajiem tautiešiem.

Jaunieši pieprasa „Latviju Latviešiem!” 1988.gada 14.jūnijā

14.jūlijs

Izstāžu namā sapulcējušies cēsnieki spriež par padomju laikā iznīcināto pieminekļu atjaunošanu. Pirmo reizi pēckara gados publiskā pasākuma telpu greznoja sarkanbaltsarkanais karogs.

D.Kalniņš: „...pasākumu atklājot, dziedāja folkloristi. Virs viņiem no kāpņu laukumiņa pirmo reizi pēc 50 gadu pārtraukuma atraisījās sarkanbaltsarkanais karogs. [..] līdz vēlai naktij tika runāts un spriests par daudzu gadu desmitu laikā noklusēto. Dažu runātāju sadūšoties un atrast pareizos vārdus mudināja sarkanbaltsarkanā karoga klātbūtne kā apliecinājums, ka brīvības stunda ir situsi.”

16.jūlijs

Starptautiskais folkloras festivāls „Baltica - 88” Cēsīs. Festivāla laikā izmantoti sarkanbaltsarkanie karogi un nacionālā simbolika.

Festivāla „Baltica-88“ koncerts Cēsīs, Oktobra parka estrādē 1988.gada 16.jūlijā

Cēsnieki sagaida folkmūzikas festivāla dalībniekus ar sarkanbaltsarkano karogu rokās. Sasveicinoties abas folkloras kopas sakrusto karogus, tā apliecinot vienotību un brīvības gribu. Latvijas karogs bija atgriezies savā vēsturiskajā dzimtenē – Cēsīs. Zīmējuma autore: Rūta Jeleviča, 6 gadus veca.

A. Kavacis: „1988.gada vasaras dziesmotā revolūcija bija dambju pārraušana... samierināšanās dambju pārraušana. Objektīvi nepieciešama un tādēļ neapturama. Tālākie notikumi attīstījās kā sniega lavīna kalnos. Tautas beztiesības un apspiestības gados krātais spēks izlauzās kā aizturēti pali...”

Festivāla „Baltica-88” dalībnieki muzeja dārzā 1988.gada 16.jūlijā. Ar karogu D.Kalniņš.

Augusts

Cēsnieks Ēriks Ozoliņš uzrunāja Vides Aizsardzības kluba aktīvistus, aicinot uz sarunu par Latvijas Tautas frontes atbalsta grupas veidošanu.

20.augusts

Cēsīs Ļeņina laukumā iezīmēja vietu, kur no 1924.gada līdz 1951.gadam atradās Brīvības piemineklis.

1988.gada 20.augustā

26.augusts

Tautas frontes Cēsu nodaļas dibināšanas grupas pirmā sēde, kurā nolēma dibināt Latvijas Tautas frontes atbalsta grupu un izveidoja TF Cēsu nodaļas koordinācijas centru, kura vadību uzņēmās D.Kalniņš, iekārtojot telefonizētu sakaru centru savā darbnīcā Vaļņu ielā 19a.

Sēdē piedalījās Ēriks Ozoliņš (Cēsu rajona arhitektūras un celtniecības kontroles arhitekts), Normunds Broks (Cēsu rajona arhitekts), Daumants Kalniņš (apvienības „Daiļrade” rotkalis), Normunds Rozenšteins (vieglatlētikas treneris), Valdis Šatrovskis – Atāls (dzejnieks), Imants Timermanis (projektēšanas institūta „Komunālprojekts” Cēsu nodaļas arhitekts), Laila Vaičūna (Veselavas ciema kluba vadītāja).

28.augusts

LTF atbalsta grupas otrā sēde. Sēdē juridiski noformēja TF Cēsu atbalsta grupas dibināšanu un nolēma 11.septembrī sasaukt TF Cēsu nodaļas dibināšanas konferenci.

Aktīvistiem pievienojās Egons Bušs (Cēsu sanatorijas meža skolas direktors), Druvis Skulte (komunistiskās partijas rajona komitejas sekretārs) un Ivonna Šatrovska (Cēsu MRU sporta metodiķe). 28.augustā organizācijā reģistrēti 24 biedri.

30.augusts

Cēsu rajona laikrakstā „Padomju Druva” publicēts TF Cēsu atbalsta grupas uzaicinājums stāties Tautas frontē.

Padomju Druva, 1988.gada 30.augusts.

7.septembris

TF Cēsu nodaļas atbalsta grupas preses konference Cēsu Izstāžu namā.

8.septembris

Laikrakstā „Padomju Druvā” publicēts LTF Cēsu organizācijas platformas projekts

Padomju Druva, 1988.gada 8.septembris.